Viņa vārds ir Gustavs. Viņam ir 4 gadi. Un, kaut arī 2017.gada 15.septembrī precējās viņa mamma un tētis, montējot šo kāzu video, es ik pa laikam sevi pieķēru pie domas, vai tikai Gustavsbeigu beigās nebūs šīs filmas galvenais varonis!?
Un Jūs jau droši vien zināt, kur rodas burvīgi bērni? Jā, tieši tā – viņi piedzimst lieliskiem vecākiem! Un Zaiga un Raitis noteikti tādi ir. Visa viņu ģimene – kopīgā, lielā, nu jau apvienotā un laulību solījumiem savienotā ģimene – tas ir kaut kas, kas spēj aizkustināt līdz sirds dziļumiem. Tieši tāpēc šajā kāzu video ir neparasti daudz garu kadru… jo cilvēku emocijas tajos ir tik dziļas un patiesas, ka negribas tās apstādināt, gribas ļaut, lai tās tiek izdzīvotas līdz galam atkal un atkal – acu skatienos, apskāvienos, smieklos un laimes asarās…
Ir viena tāda bilde no šīm kāzām, ko uzņēmis mans lieliskais komandas biedrs – kāzu fotogrāfs Mārcis Baltskars… tā ir bilde, kurā Zaiga un Raitis stāv pie jūras, viņš viņu apķēris, līgavas mati plīvo vējā, acis aizvērtas, un tajā bildē ir pateikts viss: tas maigums, ar kādu Raitis viņu tur, tā paļāvība, ar kādu viņa viņam piekļaujas, un rodas sajūta, ka nekas cits uz šīs pasaules vairs neeksistē, kā vien šis mirklis – visaptverošs, bezgalīgs… par spīti tam, ka ārā ir stindzinoši auksts, vējš teju gāž nost no kājām, un līgava šodien vēl neko nav ēdusi… Tam visam nav nozīmes, kamēr vien viņi ir viens otram – tādi, kā tajā bildē – mīlestības ieskauti, laimīgi.
P.S. Jo kā vēlāk, kad mājīgajās Liepupes muižas telpās abi būs saslidījušies un labi paēduši, savā runā teiks Raitis: es gribu būt labs vīrs, lai Zaiga būtu laimīga sieva. Un es no sirds ticu, ka viņiem abiem izdosies!
P.S. Jā, bērni ir mana vājība! Māsu un brāļu bērni, jaunlaulāto krustbērni, vai arī kā šajā gadījumā – viņu pašu bērni… ja viņi būs kāzās, un nevis noslēpušies kādā bērniem ierīkotā rotaļu stūrītī, bet piedalīsies procesā, viņi noteikti kļūs par šīs filmas varoņiem… jo tik patiesas emocijas, tik drosmīgus izgājienus un tik pilnasinīgu līdzi dzīvošanu it visam – pat ja tā izpaužas kā skaļa žāvāšanās ceremonijas svarīgākajā brīdī vai aizmigšana deju plača maliņā, tieši pie dīdžeja tumbas, – no pieaugušajiem to gluži vienkārši nav iespējams sagaidīt, bet bērniem tas sanāk pats no sevis, turklāt tik pievilcīgā veidā, ka nereti raisa smieklus, kas pārvēršas prieka asarās! Es mīlu bērnus. No visas sirds! Tāpēc šī stāsta morāle – ja Jums ir bērni, ņemiet viņus uz kāzām, ļaujiet papostīt skaisto gatavošanās procesu un paklupt uz paklāja baznīcā ar gredzenu lādīti rokās, jo ticiet man – vēlāk visas šīs “neizdošanās” būs vienas no spilgtākajām Jūsu kāzu atmiņām! Un, kad viņi izaugs, šie iemūžinātie mirkļi būs lieliska dāvana, ko varēsiet pasniegt viņiem viņu pašu kāzās.